Palīdzība

Palīdzību vari atrast

Valsts policija

Telefons: 110

(iespēja zvanīt arī bez telefona SIM kartes)

Diennakts krīzes tālrunis

Krīzes centrs "Marta"

Krīzes centrs "Dardedze"

Krīzes centrs "Skalbes"

Vardarbība mīl klusumu

Vardarbība mīl klusumu - tā ir, un es to zinu. Par šo būs daudz un dikti. Bet es jums saku - ja ir slikti, vajag kliegt un pretoties skaļi, nevis pieklājīgi.

Tajā brīdī nevajag domāt par to, kā tas izskatīsies un kā kurš jutīsies. Bet es apsolu, ja noklusēsi, tev tas būs par skādi. Pēc tam pierādīt notikušo būs tikpat viegli, kā to, ka Zeme ir apaļa, vai smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz kaimiņu blakus mājā, kurš nekad nav slimojis. Un es nesolu, ka tas ir viegli. Taču notikumiem piemīt lavīnas efekts. Kā nelaime nenāk viena un brēkdama, tāpat arī atrisinājumi un iespējas. Bet nevienu nevar izglābt. Ir jādara pašam. Nekaunoties. 

BLOGS

Vardarbības upuri meklē vainu sevī

Viena no lietām - vardarbības upuri meklē vainu sevī. Ko un kā varēja labāk, lai novērstu, bet nevar novērst to, kam jānotiek. Tīri likumsakarību dēļ. Nevienu nevar mainīt, izņemot sevi. Un var izvēlēties pamest vardarbību vai peļķi. Protams, ja esi bijis toksiskā vidē, tu neesi un nevari būt spārnots baltais eņģelis. Kā no peļķes sauss nevar izkāpt, no ugunsgrēka – smaržojot pēc dušas želejas un ēteriskām eļļām. Nevar no mēslu čupas vai dubļiem izkāpt baltās neskartās drānās. Lai cik nevainojams nonāc situācijā, tā ietekmē to, kas un kāds esi. Un tas ir normāli. Tas neattaisno. Tas nozīmē, ka nevēlies tur palikt, un ir iespējas ar to cīnīties. Lūgt un saņemt palīdzību, lai tur vairs neatrastos. Vajag tikai tavu lēmumu. To parasti nevar pieņemt vienā dienā. Arī tas nav ekskluzīvi - tā tas strādā. 

SAZINĀTIES

Palīdzība tiek sniegta visiem

Vēl viens mīts, ka sociālā dienesta un policijas, bāriņtiesas palīdzību lūdz tikai “norakstītie” un “liekēži”. Ir pilnīgi normāli un pieņemts, ka pilnvērtīgi sabiedrībā un darbā funkcionējošs indivīds vēršas pēc palīdzības. Ir 21. gadsimts, un tam šie dienesti ir domāti. Lai sabiedrība kļūtu labāka. Ne tikai tam, lai rūpētos par nevarīgajiem. Tie ir domāti tam, lai mēs neatgrieztos alās, nenogalinātu viens otru savu interešu un resursu aizstāvības nolūkā. Tie ir tam, lai palīdzētu risināt – kā krīzes brīdī liekas – neatrisināmas lietas. Taču, kas svarīgi, - ir jādara. Jāsauc policija, ja ir vardarbība, jo pēc tam to nepierādīsi, lai cik ļaužu un bērna skolotāju vai treneru būtu izteikuši piezīmes: šķiet, ka tētim ir problēmas ar alkoholu - esiet uzmanīgi! Jo, ja tie nav ziņojuši, viņi savu darbu nav izpildījuši, par riskiem nav ziņojuši un, protams, neliecinās. Un kāpēc lai to darītu, ja tu to nedari?

Kad izlemsi pamest līdzatkarīgos un vardarbīgas attiecības, vienīgais pierādījums vardarbībai būs iesniegums policijā. Lai arī kā tas beigtos. Pat ja iesniegums paliks bez tālākas virzības.


Atgādinu - vardarbība var būt: fiziska, emocionāla, finansiāla un seksuāla.

NODERĪGI